Dzīvniekiem, kas mitinās uz sauszemes, seja veidota pēc vienas līdzības, vienalga, vai tā ir čūska, krupis, lauva, cilvēks vai suns. Seja sākotnēji radīta, lai palīdzētu meklējumos pēc pārtikas, un, tā kā ne viss, ko dzīvnieks var ielikt mutē, ir ēdams vai drošs, ap to ir novietotas trīs galvenās izzinošās maņas - garša, smarža un redze. Izkārtojums allaž ir vienāds: garšas kārpiņas mutē, nāsis - turpat augstāk degunā, un acis - tikai mazliet virs tā. Šāds izvietojums sauszemes dzīvniekiem ļauj uzlasīt ēdiena druskas, vienlaikus redzot ēdienu un saožot tā smaržu.
Sejas veidojums vairākumam sugu ir līdzīgs, atšķiras vienīgi acis. Dzīvniekiem, kurus medī un kuru vienīgā aizstāvība ir bēgt, nepieciešama sistēma, kas tos ātri brīdinātu. Šā iemesla dēļ trušiem un antilopēm acis izkārtotas galvas malējā daļā, lai sniegtu pilnīgu, vispusīgu skatu uz pasauli, dažkārt aptverot pat 360 grādus. Tas apgrūtina jebkuru uzbrucēju. Plēsīgajiem zvēriem, piemēram, tīģeriem un vilkiem, acis raugās uz priekšu līdzīgi automašīnas lukturiem. Tas nodrošina binokulāru redzi, kas pastiprina spēju noteikt attālumu. Ja dzīvnieks zina, cik tālu ir upuris, viņš būs veiksmīgāks mednieks. Suņi ir plēsēji, tādēļ arī viņu acis vērstas uz priekšu.
Tomēr acis pilda ne tikai vizuālu funkciju. Cilvēkiem ķermeņa izteiksmīgākā daļa ir seja, un viena no visdzīvākajām sejas daļām ir acis. Aktieri un režisori novērtē acu kā saziņas līdzekļa vērtību un bieži izmanto šo priekšrocību. Klasisko šausmu filmu režisors Alfrēds Hičkoks teica: "Dialogam jābūt vienkārši skaņai citu skaņu starpā, kaut kam tādam, ko ar mutes palīdzību izsaka cilvēks, kura acis saturu izstāsta vizuāli." Hičkoks bieži vien izmantoja tuvplānā uzņemtus kadrus, kuros faktiski bija redzamas tikai acis, radot draudus vai baiļu sajūtu. Aktieris Henrijs Fonda uzskatīja, ka acis raida svarīgu informāciju, un allaž uzstāja, lai tuvplāna skatos būtu īpašs apgaismojums. Tādēļ filmējot izmantoja vāju prožektoru, kas novietots sejas tuvumā. Kad aktieris pavērās tieši uz to, acis iespīdējās un likās, ka tajās atspoguļojas dziļas, intensīvas emocijas.
Suņu acīm raksturīgi vairāki nozīmīgi strukturāli aspekti, kas var kalpot saziņai. Acs krāsainā daļa ir varavīksnene; tumšais plankums tās vidū ir zīlīte. Acs balto daļu sauc par cīpsleni; tā kalpo par acs ārējo apvalku. Visbeidzot, acs redzamās daļas formu nosaka tas, kā atveras un aizveras plakstiņi.
