Vislabāk kucēnu uz jauno dzīvesvietu pārnest piektdienas vakarā, jo pēc tam seko divas brīvdienas, kad var mazulim palīdzēt iedzīvoties jaunajās mājās, pierast pie jaunmantotā "bara". Nesteidzieties mazuli tūlīt pēc atnešanas barot. Viņš ir paēdis, turklāt satraukts, maltīte viņam labumā neies. Toties priekšlaikus jābūt sagatavotai vietai, kur jaunajam iemītniekam gulēt un "justies kā mājās". Šim nolūkam noder vairākkārt salocīta sega vai pārvalkā ievilkts matracītis (vai arī veikalā iegādāta specializēta gultasvieta suņiem; tās ir dažāda izmēra un viegli kopjamas). Mazo šķirņu sunīšiem var iekārtot lēzenu groziņu vai kasti. Nav par ļaunu palūgt kuces saimniekam no kucēnu sākotnējās guļvietas noplēstu drānas strēmeli, lai mazulim uz jauno dzīvesvietu atnāktu līdzi ierastās "migas" smaka (kucēniem jau kopš mazotnes ir lieliski attīstīta oža). Kucēna guļvietai jāatrodas gaišā, mierīgā vietā, kur nav caurvēja un kur kucēns nebūs cilvēkiem pa kājām. Nekādā ziņā neguldiet kucēnu pie krāsns vai radiatora. Cilvēks, kurš gan grib iegādāties suni, bet, bīdamies, ka kucēns var sabojāt dārgu paklāju vai spožu parketu, iedomājas, ka mazuli var turēt vannas istabā vai izolēt virtuvē un priekšnamā, labāk lai uzreiz atmet domu par suni. Ne vien pieaugušam sunim, bet jau mazam kucēnam nepieciešams "savējo" - jaunā saimnieka un viņa ģimenes locekļu - tuvums. Ierādīt sunim dzīvošanai kaut vai veselu, lielu, bet no cilvēkiem atšķirtu istabu ir salta nežēlība. ... |
Komentāri (0)